Olainē iet bojā mežs septiņu hektāru platībā

Palielināt attēlu

Visticamāk, ķīmiskais piesārņojums, kura dēļ Olaines mežniecības teritorijā gājis bojā mežs septiņu hektāru platībā, nācis no dziļurbuma, kurā 80.gados tika sūknēti ķīmiskie atkritumi, aģentūrai LETA teica VVD ģenerāldirektors Vilis Avotiņš. Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves tuvumā ir daudz šādu urbumu.

Pašlaik speciālisti pēta vēsturiskos materiālus, lai noteiktu, kuri urbumi veikti pētnieciskiem, kuri - atkritumu sūknēšanas mērķiem.

Šie urbumi sniedzas vairāk nekā kilometra dziļumā, informēja Avotiņš. Lielākoties tajos sūknēti ķīmiskie atkritumi no tuvumā esošās ķīmisko vielu un farmācijas rūpnīcas "Olainfarm".

VVD ir lūdzis Vides ministrijai veikt gruntsūdeņu analīzes tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās, lai noteiktu, vai ķīmiskās vielas nav izplatījušās arī tajos.

Dienesta ģenerāldirektors norādīja, ka pagaidām nav iespējams teikt, vai pastāv kāds apdraudējums ķimikāliju noplūdes vietai tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem. Tiklīdz būs gatavas piesārņojuma analīzes, būs skaidrs gan tā avots, gan bīstamība.

Pašlaik nav iespējams noteikt, vai kopš vakardienas ķīmiskās vielas izplūdušas plašākā apkārtnē, jo vienīgais, kā piesārņojums ir redzams, ir nokaltušie augi. Bojātās augsnes un koku teritorija nav kļuvusi lielāka.

Joprojām pilnībā nav atmestas arī pārējās piesārņojuma rašanās versijas. Tomēr iespējamība, ka kāds ķimikālijas atvedis un izgāzis, ir vismazākā, sacīja Avotiņš.

Kā ziņots, VVD izvirzījis trīs versijas par ķīmiskā piesārņojuma iemesliem, kura dēļ Olaines mežniecības teritorijā gājis bojā mežs septiņu hektāru platībā.

Tiek pieļauts, ka mežs gājis bojā blakus esošās bīstamo atkritumu izgāztuves piesārņoto gruntsūdeņu dēļ, tomēr vairākas pazīmes liecināja, ka šī nav vienīgā iespējamā versija. Ķīmiskais piesārņojums varējis noplūst arī no dziļurbumiem, kur 80.gados tika sūknēti ķīmiskie atkritumi. Tāpat pastāv varbūtība, ka ķīmiskais piesārņojums ir atvests un teritorijā nelegāli izgāzts, tomēr šī ir vismazāk ticamā versija, jo bīstamo atkritumu izgāztuves teritorija tiek apsargāta.

Pašlaik mežā iespējams novērot tikai piesārņojuma sekas - "izdegušo" zemes virskārtu un nokaltušos kokus. Visticamāk, piesārņotā teritorija nekļūst lielāka. Tomēr, lai speciālisti par to būtu pārliecināti, iezīmēta piesārņotās teritorijas kontūra, iepriekš teica VVD ģenerāldirektors.

Ķīmisko piesārņojumu savākt pašlaik nav iespējams, tuvākajā laikā tiks lemts par to, vai ir jāizcērt bojā gājušie koki un jānoņem augsnes virskārta.

Olaines bīstamo atkritumu izgāztuve ir slēgta jau vairākus gadus, un nākamgad plānots uzsākt tās likvidāciju un piesārņoto gruntsūdeņu attīrīšanu.

Balstoties uz VVD izpētes rezultātiem, Valsts meža dienests vērsīsies policijā, lūdzot uzsākt kriminālprocesu par notikušo. Rīgas Meža aģentūra kā cietušais kriminālprocesa laikā pieprasīs kompensāciju.

Patlaban minētā teritorija ir norobežota un iedzīvotāji lūgti šajā apvidū mežu neapmeklēt.

LETA jau ziņoja, ka Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves likvidācijai plānots izmantot 5,8 miljonus eiro (4,1 miljonu latu), žurnālistiem iepriekš teica vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Saskaņā ar Eiropas Savienības ekspertu vērtējumu atkritumu izgāztuvē glabājas ap 6500 tonnām bīstamo atkritumu. Gruntsūdeņi 10-12 metru dziļumā zem izgāztuves ir piesārņoti 30-100 hektāru platībā.

Izgāztuves sanāciju un rekultivāciju plānots pabeigt 2010.gadā.

Kā skaidroja Vējonis, padomju laikā uz šo izgāztuvi tika vesti medicīnisko preparātu ražošanas atkritumi no dažādām rūpnīcām.

Atkritumu izgāztuve atrodas farmācijas uzņēmuma "Olainfarm" teritorijā, tādēļ tās sanācijas projektā ar 316 000 eiro (221 000 latu) līdzfinansējumu piedalīsies arī uzņēmums. Tas tiks veikts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu, iepriekš informēja "Olainfarm" valdes priekšsēdētāja vietniece Jeļena Borcova.